Biogrāfija
Komponists un taustiņinstrumentālists Zigmars Liepiņš dzimis 1952. gada 14. oktobrī Liepājā, mūziķu ģimenē. Beidzis Liepājas mūzikas vidusskolu (1971) un LVK (Ilzes Graubiņas klavieru klase, 1976).
Septiņpadsmit gadu vecumā sācis sacerēt pirmās dziesmas, kā arī spēlēt Liepājas grupā ''Santa''. Neskatoties uz to, ka šajā grupā viņš muzicēja tikai gadu, tika gūta arī pirmā atzinība – 1. vieta festivālā Liepājas dzintars – 1970 par obligāto latviešu tautasdziesmas apdari. Studējot LVK, muzicējis dažādās grupās. Bijis ansambļa ''Modo'' taustiņinstrumentālists un dziesmu autors (1973–1982, ar pārtraukumu 1976–1977), vēlāk arī tā vadītājs (1978–1982). Dienējot Padomju armijā, vadījis grupu ''Zvaigznīte'' (1976–1978). 1982. gadā ansamblis ''Modo'' ieguva nosaukumu ''Opus'' un Z. Liepiņa vadībā grupa pastāvēja līdz 1989. gadam.
80. gadu sākumā nokļuvis popularitātes virsotnē, radot virkni tā laika hitu (Vēl ir laiks, Viss kārtībā, Ceļojums, Dziesma par rozīti, Sentiments u.c.). 1983. gadā guvis ievērību ar mūziku pirmajai Rīgas kinostudijas muzikālajai spēlfilmai Vajadzīga soliste. 1987. gadā VDR šlāgerfestivālā Cilvēks un jūra ar dziesmu Love Time Imanta Vanzoviča izpildījumā saņēmis vai visas iespējamās balvas. Plūcis laurus arī dziesmu aptaujā Mikrofons.
Līdztekus darbībai estrādes mūzikas jomā komponējis mūziku teātra izrādēm. Darbība teātra žanrā vainagojusies ar rokoperu "Lāčplēsis", operām "Parīzes Dievmātes katedrāle" un "No rozes un asinīm" ("Turaidas Roze" 2.redakcijā). Rokoperai "Lāčplēsis" Atmodas laikā bija arī politiska nozīme – tās pirmizrāde notika datumā, kad tika parakstīts Molotova-Rībentropa pakts. Rokoperu kopumā noskatījās ap 160 000 cilvēku, kuri uz izrādi devās kā uz politisku demonstrāciju.
1989–1992 bijis firmas ''Showimpex'' direktors, 1991–1995 skaņu ierakstu studijas ''L&M'' direktors, a/s Radio SWH prezidents un līdzīpašnieks (1992–2007). Mūzikas biedrības aptaujā atzīts par 1987. un 1988. gada labāko komponistu un taustiņinstrumentālistu. Kopš 1987. gada ir LKS biedrs. No 2013 gada Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs.
Saņēmis Triju zvaigžņu ordeni (IV šķira, 2002) un Latvijas Lielo mūzikas balvu (par operu Parīzes Dievmātes katedrāle, 1997).
Septiņpadsmit gadu vecumā sācis sacerēt pirmās dziesmas, kā arī spēlēt Liepājas grupā ''Santa''. Neskatoties uz to, ka šajā grupā viņš muzicēja tikai gadu, tika gūta arī pirmā atzinība – 1. vieta festivālā Liepājas dzintars – 1970 par obligāto latviešu tautasdziesmas apdari. Studējot LVK, muzicējis dažādās grupās. Bijis ansambļa ''Modo'' taustiņinstrumentālists un dziesmu autors (1973–1982, ar pārtraukumu 1976–1977), vēlāk arī tā vadītājs (1978–1982). Dienējot Padomju armijā, vadījis grupu ''Zvaigznīte'' (1976–1978). 1982. gadā ansamblis ''Modo'' ieguva nosaukumu ''Opus'' un Z. Liepiņa vadībā grupa pastāvēja līdz 1989. gadam.
80. gadu sākumā nokļuvis popularitātes virsotnē, radot virkni tā laika hitu (Vēl ir laiks, Viss kārtībā, Ceļojums, Dziesma par rozīti, Sentiments u.c.). 1983. gadā guvis ievērību ar mūziku pirmajai Rīgas kinostudijas muzikālajai spēlfilmai Vajadzīga soliste. 1987. gadā VDR šlāgerfestivālā Cilvēks un jūra ar dziesmu Love Time Imanta Vanzoviča izpildījumā saņēmis vai visas iespējamās balvas. Plūcis laurus arī dziesmu aptaujā Mikrofons.
Līdztekus darbībai estrādes mūzikas jomā komponējis mūziku teātra izrādēm. Darbība teātra žanrā vainagojusies ar rokoperu "Lāčplēsis", operām "Parīzes Dievmātes katedrāle" un "No rozes un asinīm" ("Turaidas Roze" 2.redakcijā). Rokoperai "Lāčplēsis" Atmodas laikā bija arī politiska nozīme – tās pirmizrāde notika datumā, kad tika parakstīts Molotova-Rībentropa pakts. Rokoperu kopumā noskatījās ap 160 000 cilvēku, kuri uz izrādi devās kā uz politisku demonstrāciju.
1989–1992 bijis firmas ''Showimpex'' direktors, 1991–1995 skaņu ierakstu studijas ''L&M'' direktors, a/s Radio SWH prezidents un līdzīpašnieks (1992–2007). Mūzikas biedrības aptaujā atzīts par 1987. un 1988. gada labāko komponistu un taustiņinstrumentālistu. Kopš 1987. gada ir LKS biedrs. No 2013 gada Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs.
Saņēmis Triju zvaigžņu ordeni (IV šķira, 2002) un Latvijas Lielo mūzikas balvu (par operu Parīzes Dievmātes katedrāle, 1997).
